Ieguldot 10,98 miljonus eiro, Latvijā un Igaunijā uzlabots jahtu ostu tīkls

 

Līdz ar Interreg Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta "EST-LAT Harbours" noslēgumu būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls, kas ir svarīgs priekšnosacījums ārvalstu tūristu – burātāju piesaistei, informē Rīgas plānošanas reģions. No 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, no kurām 10 ir Latvijas piekrastes ostas.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Šis projekts paver jaunas ārējā un iekšējā tūrisma iespējas. Līdz šim jahtu ostu neatbilstošas infrastruktūras dēļ Latvijas piekraste nenodrošināja atbilstošus pakalpojumus, kas nepieciešami burātājiem. Ar šo projektu sperts nozīmīgs solis burāšanas tūrisma attīstībā un Skandināvijas, Vācijas, Polijas un mūsu kaimiņvalstu burātāju piesaistei. Svarīgs priekšnosacījums ir spēja nodrošināt vienas dienas kuģošanu no vienas ostas uz otru. Izveidojot jahtu ostu tīklu un uzlabojot infrastruktūru, mums tas ir izdevies," skaidro Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš. 
 

Latvijas piekrastē izveidota un uzlabota infrastruktūra šādās ostās un to jahtu piestātnēs: Salacgrīvā, Skultē, Rīgas pilsētas jahtklubā, Jūrmalā, Engurē, Mērsragā, Rojā, Ventspilī, Pāvilostā un Liepājā.


"Baltijas jūras reģionā burāšana ar jahtām ir ļoti attīstīta, it īpaši Skandināvijā un Vācijā. Burātājiem ir interese atklāt jaunus galamērķus, bet mūsu piedāvājuma iespējas – infrastruktūra un pakalpojumu klāsts drošai un ērtai burāšanai – bija ierobežotas. Īstenotais projekts ir vērtīgs arī mūsu piekrastes mazo ostu attīstībai," norāda Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja Aiga Meri.

"Jāmin, ka Salacgrīvā jaunā servisa ēka kļūs par daļu no pilsētas vizītkartes un promenādes, tādā veidā izveidojot pilsētas centru un popularizējot ostu pilsētas viesiem. Salacgrīvas osta ir tilts starp Igauniju un Latviju, un to katru gadu apmeklē salīdzinoši daudz burātāju. Osta ir integrēta pilsētvidē, lai vēl vairāk piesaistītu burātājus un veidotu tiem atbilstošu vidi – izkāpjot no jahtas, tiem ir iespēja uzreiz apskatīt pilsētu un iekļauties tās aktivitātēs. Mēs redzam ostas attīstību kopsolī ar pilsētas attīstību," pauž Salacgrīvas domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

 

Plānots, ka no šī pārrobežu projekta iegūs ne tikai vietējie un ārvalstu burātāji, bet tas dos impulsu jahtklubu un burāšanas skolu attīstībai, tādā veidā sekmējot burāšanas izaugsmi Latvijā. Pēdējos gados Latvijā burāšanas popularitāte pieaug – arvien vairāk iedzīvotāji un jaunieši sāk ar to nodarboties, attīstās burātāju kopiena, tiek organizētas starptautiskas regates.

Vienlaikus šis būs sākums jaunam projektam Projekts #177 "Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana" (EASTBALTIC Harbours), kura ietvaros turpināsies darbs pie ostu pakalpojumu klāsta paplašināšanas un mārketinga aktivitāšu īstenošanas šī reģiona popularizēšanai ārvalstu burātājiem no Skandināvijas, Vācijas un Polijas.

Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekts #55 "Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā" (EST-LAT Harbours) mērķis ir izveidot mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā, un popularizēt to kā atraktīvu galamērķi. Tā vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, kas Latvijā to īsteno kopā ar Rīgas plānošanas reģionu, ostu pārvaldēm un privātajiem projekta partneriem.