Par Via Hanseatica attīstības vīziju diskutē ar satiksmes un tūrisma nozaru pārstāvjiem


Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” izstrāde norit kompleksi, analizējot ne tikai publiski pieejamos datus un informāciju, bet iztaujājot arī tūrisma un transporta koridora attīstībā ieinteresētās puses par viņu ikdienas novērojumiem un secinājumiem.

Šādu pieeju Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies apzināti, piešķirot nozīmīgu lomu informācijai, kuru var sniegt tie, kuri ikdienā strādā ar transporta vai tūrisma pakalpojumu organizēšanu konkrētajā maršrutā. Nereti tieši viņi var apstiprināt vai noliegt identificētos izaicinājumus vai priekšrocības, kā arī spēj nosaukt problēmsituācijas un to iespējamos risinājumus.

Vēl šogad, 9. decembrī projekta Baltic Loop (Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014-2020) ietvaros tika organizēta ieinteresēto pušu sanāksme, tiešsaistē klātesot pārdesmit tūrisma un transporta nozaru pārstāvjiem. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar pirmajiem secinājumiem par esošās situācijas izvērtējumu satiksmes un pasažieru plūsmas kontekstā tūrisma koridorā Via Hanseatica.

Lai gan Via Hanseatica tūrisma koridorā galvenā ass ir autoceļš A3, tomēr analizēta tiek plašāka teritorija abpus ceļam, ietverot dzelzceļa savienojumu, mazākas nozīmes autoceļus un tur pieejamos pakalpojumus. Dokumenta ietvaros uzsākts darbs pie datu telpiskas atspoguļošanas, lai uzskatāmi attēlotu šī brīža esošo un nākotnes iespējamo telpisko  perspektīvu.

Daži no secinājumiem, kas radušies izpētes rezultātā un ir uzskatāmi par iemesliem, kas ierobežo ne tikai tūristu, bet arī ikdienas pasažieru plūsmu Via Hanseatica koridorā – vienviet apkopotas un aktuālas informācijas trūkums par to, kā plānot maršrutu nokļūšanai no punkta A līdz punktam B; kā iespējams turpināt ceļu, nonākot sabiedriskā transporta galapunktā (multimodālo punktu, “pēdējās jūdzes” un mikromobilitātes iespēju trūkums). Tāpat daudz kritikas saņēmusi veloinfrastruktūra, kas gan Vidzemē, gan Latvijā kopumā mēdz negaidīti beigties līdz ar kādas administratīvās teritorijas robežām un nav savienota vienotā tīklā, kā arī trūkst apkopojuma par visiem pieejamajiem velomaršrutiem, to grūtības pakāpēm, tostarp svešvalodās – informācija ir sadrumstalota un meklējama dažādos avotos.

Diskusiju laikā tika saņemts gan klātesošo apstiprinājums, gan kritika un norādes par potenciāli nepieciešamajiem uzlabojumiem dokumentā. Diskusiju dalībnieki darba grupās sprieda par faktoriem, kas veicinātu iekšējo un ārējo teritorijas sasniedzamību. Ieteikumi tiks apkopoti, analizēti un iekļauti  dokumenta stratēģiskajā daļā, kā būs pamats daļai rīcību, kas uzskatāmas par ilgtermiņa veicamām darbībām izvirzīto mērķi sasniegšanai.
 

Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” mērķis ir noskaidrot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus, lai nodrošinātu ērtāku un efektīvāku pasažieru (galvenokārt tūristu) plūsmu tūrisma maršrutā Via Hanseatica, veicinot tūrisma attīstību Vidzemes plānošanas reģionā. Dokumenta ietvaros tiek analizēta gan satiksmes infrastruktūra, tostarp transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra, gan arī izvērtētas atpūtas vietas un stāvlaukumi, pievēršot uzmanību arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un informācijas sistēmām, kas ir būtiski koridora attīstībai.


Tiešsaistes sanāksme tika organizēta Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. Vairāk informācijas – http://www.vidzeme.lv un http://www.balticloop.eu .

 

Vairāk informācijas: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere@vidzeme.lv, Andžejs Stepančuks telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks@vidzeme.lv .

Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina@vidzeme.lv.