Centrālā Baltijas jūras reģiona

07.02.2024

PO2 (vii) Uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras, tostarp pilsētvides teritorijās, aizsardzību un saglabāšanu un samazināt visu veidu

2. Uzlabota vides un resursu izmantošana; 4.Uzlabota piekrastes un jūras vide

CB0300177

Baltijas Sateces baseina Virsnieku Projekts (Baltic Catchment Officer Project)

BaltCOP

6

2085923.74

2607404.7

Projekta mērķis ir sniegt ieguldījumu Programmas mērķa PO4: uzlabota piekrastes un jūras vide, sasniegšanā, uzlabojot 6 noteces/slodzes avotus 3 sateces baseinos (lauksaimniecības mežu slodzes avoti) Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā. Uzlaboto slodzes avotu efektivitāte tiks optimizēta, ieviešot novatorisku sateces baseina pieeju. Partneri ir identificējuši sateces baseina koordinācijas pieeju kā noderīgu veidu, kā palielināt centienus uzlabot slodzes avotus. Atskatoties uz eitrofikācijas samazināšanas pasākumiem Baltijas jūras reģionā, sateces baseinu koordinācija ir jauns un inovatīvs darba veids. Tā ir piemērota Dānijā un Zviedrijā, bet reģionā vēl nav pilnībā nostiprinājusies, un ir labs potenciāls, lai uzlabotu un paplašinātu pieeju citām Baltijas jūras valstīm. Tomēr ir svarīgi pielāgot pieeju katras valsts kontekstam. Ir iespēja apkopot esošās zināšanas, kopīgi izveidot dažāda veida modeļus un dalīties zināšanās pāri robežām, lai paplašinātu pieeju un iekļautu to kā daļu no valsts un vietējā ūdens apsaimniekošanas. Šādai pieejai ir potenciāls nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku esošo tiesību aktu ieviešanu, kā arī atbalstīt darbu ar bioloģiskās daudzveidības mērķiem, gaidāmajām atjaunošanas likuma darbībām, kā arī klimata pielāgošanās pasākumiem – zināšanas savienojot ar valsts mērķu sasniegšanu. Projekta laikā plānots radīt divu veidu rezultātus. Pirmkārt, palielināta kapacitāte sateces baseinu koordinācijas piemērošanā un mitrāju veidošanā un citos ūdens saglabāšanas pasākumos, galvenokārt topošajiem ekspertiem (augstskolu studentiem), valsts amatpersonām, lauksaimnieku arodbiedrībām un zemes īpašniekiem, kuriem tiks dota iespēja piedalīties pārrobežu izglītības kursos, semināros, lauku apmeklējumi un politikas pasākumi. Otrkārt, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā kopīgi īstenotas pilotakcijas, kas atbilstoši katras valsts kontekstam veicinās iespējas iekļaut sateces uzraugu lomu valsts ūdens un vides pārvaldības plānos. Tas dos labumu vairākām ieinteresēto personu grupām. Vietējās, reģionālās un valsts iestādes un nozaru aģentūras iegūs kapacitāti un ieteikumus, kā labāk izpildīt HELCOM saistības un ES un citus tiesību aktus. Lauksaimnieki, kas vada MVU un kuriem pieder lauksaimniecības zeme un meži, iegūs papildu atbalstu, plānojot un investējot mitrāju un citos pasākumos. Plašāka sabiedrība iegūs lielāku izpratni par iespējām cīnīties pret eitrofikāciju, nemaz nerunājot par ilgtspējīgāku vietējo vidi. Interešu grupas (īpaši vides NVO) un akadēmiskās institūcijas ir nozīmīgi pārmaiņu virzītāji, kas virzīs savus stratēģiskos mērķus, kopīgi īstenojot BaltCOP.

01.05.2024

01.05.2027