Projektā mērķu, aktivitāšu un sasniedzamo rezultātu kopsavilkums (LV):
Strauji piraug ģeotelpisko un attālinātās sūtīšanas datu apjoms un daudzveidība, to iegūšanas un analīzes izmaksas samazinās, un parādās gudras, noderīgas lietotnes. Dažādos Latvijas un Lietuvas valsts sektoros ģeotelpiskajiem datiem ir izšķiroša nozīme apzinātu lēmumu pieņemšanā, bet valsts maksājumu aģentūras saskaras ar novecojušiem un neprecīziem datiem, pēc kuriem tām jāpieņem svarīgi lēmumi. 2022. gadā vairāk nekā 17% Lauku atbalsta dienesta saņēmēju tika sankcionēti, jo bija nodeklarējuši neprecīzu lauksaimniecības platību, un 67% no visām pārbaudēm uz vietas Lietuvā tika atzītas par nepareizām. Lauksaimnieki digitālajās ĢIS kartēs bieži nepareizi nosaka zemes gabalu robežas, tādējādi ietekmējot subsīdijas un tiesības saņemt atbalstu, daļēji tāpēc, ka Baltijas valstīs ortofotogrāfijas ir novecojušas (2–3 gadus vecas), kā arī katru gadu mainās aptuveni 45% robežu. Šo situāciju ietekmē arī nepietiekama valdības administratīvā un operatīvā personāla apmācība. Šajās abās valstīs pārbaudes uz vietas izmaksā vidēji 1,7 miljonus eiro gadā, un tās tiek veiktas tikai 5,8% uzņēmējiem. Dažos apgabalos aerofotogrāfijas ir līdz sešiem gadiem vecas, padarot lauksaimniekiem datu vākšanu dārgu un izaicinošu. Zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) atjaunināšanai ir nepieciešami arī dārgi lauku apmeklējumi un reģionālās apgabalu padomes. Pierobežas reģionos lauksaimnieki subsīdijām piesakās kopumā par 1,1 miljonu zemes gabalu gadā, katru gadu apmeklējot vismaz 20 000 zemes gabalus, kas izmaksā aptuveni 3 miljonus eiro. Turklāt Latvijas lauksaimnieki, kuri apstrādā zemi Lietuvā, un Lietuvas lauksaimnieki, kuri apstrādā zemi Latvijā, saskaras ar atšķirīgiem atbilstības un subsīdiju kritērijiem, savukārt pieteikšanās procesi arvien vairāk balstās uz digitālajām lietotnēm. Šiem pārrobežu lauksaimniekiem ir jāorientējas uz dažādiem atbilstības kritērijiem, pieteikšanās procedūrām un subsīdiju aprēķiniem, kas ir sarežģīti administrējams un rada finansiālu nenoteiktību. Šī nessaskaņota pieeja apgrūtina finanšu plānošanu un saimniecisku pārvaldību, atturot pārrobežu lauksaimniecības darbības un mazinot iespējamos ekonomiskos ieguvumus.
Projekta OASIS vispārējais mērķis ir palīdzēt vietējiem lauksaimniekiem Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos, kuri pretendē uz subsīdijām dažādu shēmu ietvaros. Projekta ietvaros tiks identificētas nepilnības un problēmas pierobežas reģionu uzraudzībā un kontrolēs, un nacionālās maksājumu aģentūras sadarbosies, lai izstrādātu vienotu pieeju situācijas uzlabošanai.
Projekta galvenais rezultāts ir integrēts mākslīgā intelekta rīks valsts maksājumu aģentūru kontroles un uzraudzības nodaļas platformās, radot attēlus izšķirtspēju, kas aizstās kontroles pārbaudes uz vietas. NPA paredz administratīvo izmaksu un sodu samazinājumu saistītu ar pārbaudēm uz vietas un korekcijām par 25% un LAD par 10%. Paredzams, ka vizītu biežums pirmajā gadā samazināsies par 20% un turpinās samazināties, ja šī pieeja tiks saglabāta. Sagaidāms, ka sankcionēto saņēmēju skaits, kuriem tika atrastas neprecizitātes deklarētajā lauksaimniecības platībā, samazināsies vismaz par 60%. Absolūtos skaitļos paredzams, ka ietaupītā izmaksājamā summa būs vairāk nekā 0,25 miljoni eiro gadā. Saistītās nozaru aģentūras, pētnieki un citas organizācijas var izmantot piegādātās datu kopas savu datubāzu atjaunināšanai un pētniecības un darbības veicināšanai, jo dati būs brīvi pieejami un ievadīti brīvpiekļuves krātuvēs. Vietējās pašvaldības var izmantot datu kopas, lai uzlabotu pilsētplānošanu, sēkot līdzi vides izmaiņām, izsekot veģetācijas stāvokļus un atklātu nelikumīgas darbības, kā arī uzlabotu savus tiesību aktus.
Aģentūrām svarīgi precīzi noteiktas lauku robežas, lai piešķirtu tiešo maksājumu subsīdijas lauksaimniekiem, taču dati vien neatrisinās problēmu, ar kuru saskaras reģiona lauksaimnieki. Ir svarīgi sadarboties arī metodiskā ietvara izstrādes un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai saskaņotu centienus un saskaņotu stratēģijas, ņemot vērā makroreģionālās atšķirības. Kopīgi pielietojot risinājumus, kas ir pielāgojami citām BJR un ES valstīm, partneri iesaistīs attiecīgās nozares ieinteresētās puses/datu lietotājus sabiedrisko pakalpojumu pārveidošanā un vienotu datu standartu izstrādē starp valsts pārvaldēm. Inovāciju izplatīšanai ir nepieciešami pārrobežu sadarbības centieni — kopīgi izstrādājot novatoriskus risinājumus, tiks veidota kopīgā kapacitāte tādās jomās kā metodoloģijas izstrāde un prasmju apmācība jaunām tehnoloģijām, paātrinot inovāciju pieņemšanu un ieviešanu.
Projekts OASIS ir inovatīvs ar to, ka tas koncentrējas uz mākslīgā intelekta integrāciju sabiedriskajos pakalpojumos, lai atbalstītu īpašās KLP maksājumu uzraudzības un atbilstības nišas, kas sniedz tiešu labumu mazajiem lauksaimniekiem. Tomēr, lai efektīvi risinātu problēmas, maksājumu aģentūrām ir nepieciešama pastiprināta kapacitātes palielināšana, piekļuve vismodernākajiem AI rīkiem un standartizētas datu apstrādes metodikas.