Projektā mērķu, aktivitāšu un sasniedzamo rezultātu kopsavilkums (LV):
Visā ES vidējais sieviešu skaits IT un tehnoloģiju nozarē ir mazāks par 25%. Tajā pašā laikā lielākā daļa darbinieku zemu atalgotajās nozarēs (piemēram, pakalpojumu, viesmīlības un sociālajā jomā) ir sievietes. Tas atspoguļojas arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībās, kas ir lielākās Igaunijā un Latvijā (21,1 un 22,3, Eurostat, 2020). Tajā pašā laikā IT nozare, īpaši programmēšana, ir viena no vislabāk atalgotajām darba jomām.
Igaunijā programmētāja vidējā alga parasti ir no 14 724 līdz 36 500 gadā (Palgad.ee), savukārt vidējā alga ir 20 000 (Statistikaamet.ee), un vidējā alga pakalpojumu jomā ir zemāka par vidējo valstī. diapazonā no 6900-18 360 (Palgad.ee). Latvijā programmētāja vidējā alga parasti ir no 11'832 - 38'172 EUR gadā (https://www.algas.lv/), vidējā alga ir 25'000 EUR gadā (algas.lv).
Lai gan IT un programmēšanas jomā ir vidēji lielākas algas, ir arī pierādīts, ka sievietes saskaras ar daudziem šķēršļiem, ienākot IT nozarē - galvenokārt ar finansiāliem šķēršļiem un nepieciešamību strādāt un rūpēties par mājsaimniecības pienākumiem, kas būtiski samazina viņu elastību un spēju piedalīties tradicionālā uz IT orientēta izglītība. Vēl viens šķērslis ir lomu modeļu trūkums un kopumā zemāks pašvērtējums saistībā ar STEM tēmām (Kantar Emor, 2021).
Pašreizējā programma ļaus 200 sievietēm (100 no Igaunijas un 100 no Latvijas) uzsākt karjeru IT jomā, nodrošinot viņām elastīgu un bezmaksas iespēju apgūt programmēšanu. Visu trīs partnerorganizāciju līdzšinējā pieredze rādījusi, ka pat ar vienu gadu īsu, bet intensīvu programmu ir iespējams uzsākt karjeru IT jomā jaunākā programmētāja amatā, kas ļauj pēc programmas turpināt kāpt pa karjeras kāpnēm. Papildu IT prasmēm pašreizējā programma paaugstinās izglītojamo izpratni par dažādām karjeras iespējām IT un programmēšanas jomā, kā arī uzlabos prasmes un izglītojamo vispārējo pašapziņu, kas atbalsta karjeras maiņu. Būtiska programmas daļa ir prakse vai papildu mācības, kas ļaus pārvarēt plaisu starp mūsu programmu un potenciālo darbu.
Problēmas risināšana ar pārrobežu sadarbību ļauj padarīt programmu izmaksu ziņā efektīvāku (organizējot kopīgas apmācības), kā arī dalīties ar labāko praksi starp organizācijām.