Uzzini par projektu rezultātiem Latvijā

Interreg programmām ir bijusi nozīmīga loma starptautiskās sadarbības veicināšanā pēdējo 20 gadu laikā. Šajā rakstā uzzināsiet par Interreg programmu 20 gadu pieredzi un sasniegumiem Latvijā, tiks izceltas galvenās Interreg vērtības un nākotnes ieceres.

No 26. maija līdz 2. jūnijam Latvijā, Igaunijā un Somijā norisinājās pirmā Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projekta LEF Network Azerbaijan ienākošā tirdzniecības misija, kas piesaistīja uzņēmumus no Azerbaidžānas un Centrālās Baltijas reģiona.

Pēdējo 20 gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienībā, Latvijas partneri, sadarbojoties ar kaimiņvalstu un Eiropas reģioniem, ir paveikuši daudz. Šajā rakstā aplūkosim galvenos sasniegumus, kas tika paveikti Interreg projektu laikā, lai stiprinātu un attīstītu uzņēmējdarbību dažādās nozarēs.

Ar prieku informējam, ka ir apstiprināts 21 jauns projekts, kas saņems finansējumu no Interreg Igaunijas-Latvijas programmas! Tiks ieviestas vietējo kopienu iniciatīvas, veicināta abu valstu uzņēmēju spēja ieviest inovācijas, atbalstītas iekļaujoša tūrisma iespējas, saglabāta bioloģiskā daudzveidība.

Notiek diskusijas par Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027.gada. Interreg programmu Vadošās iestādes pēc Eiropas Komisijas aicinājuma ir izveidojušas aptaujas, lai uzzinātu, kas Interreg programmās darbojas labi, ko varētu uzlabot un jaunu ieviest. Aicinām arī Jūs iesaistīties un dalīties savās domās un vēlmēs par Interreg nākotni, aizpildot tiešsaistes aptaujas! 

Vai esat aizdomājušies par savu dzīvi pēc 10, 20, 30 gadiem? Par to, kādā mājoklī dzīvosiet, kā pārvietosieties un kādu enerģiju izmantosiet? Tehnoloģiju attīstība ir strauja, un mēs varam tikai iztēloties daudzveidīgās inovācijas, kas mūs sagaida. Tomēr ir skaidrs, ka izmantotie risinājumi būs ar minimālu vai pat nulles oglekļa pēdu, tādējādi samazinot mūsu ietekmi uz klimatu. Šobrīd viens Eiropas iedzīvotājs rada apmēram 7 tonnas oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju gadā. Līdz 2050.gadam šis skaitlis ir jāsamazina līdz nullei vai jākompensē ar oglekļa piesaisti. Šādu mērķi ir iespējams sasniegt tikai ar būtiskām izmaiņām mūsu ikdienas paradumos un labu izpratni par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu.

Cik bieži Tu pavadi laiku pie ezera?

Ir ļoti svarīgi saglabāt ekoloģisko kvalitāti un bioloģisko daudzveidību ezeros. Projektā TRUST ALUM turpinās darbi pie ūdens kvalitātes uzlabošanas, lai tiktu paaugstināta ūdens dzidrība un skābekļa saturs.

Ir svarīgi veicināt pāreju uz atjaunojamu enerģiju. Projektā “Co2mmunity” un tā turpinājumā “Energize Co2mmunity”, kas tika īstenots laikā no 2017.gada oktobra līdz 2021.gada jūnijam, tika uzlabota sabiedrības izpratne un zināšanas par enerģijas kopienu projektiem un tika veicināta iedzīvotāju brīvprātīgā partnerības izveide, lai ražotu atjaunojamo enerģiju pašpatēriņam.

Pavasaris neviemēr ir saulains, tomēr pavasarī ir arī apmākušās un lietainas dienas, bet vai lietainās dienās esi aizdomājies par lietusūdens pārvaldību? Lietus notekūdeņu novadīšanas sistēma ir būtisks priekšnoteikums pilsētu teritoriju attīstībai, kā arī pilsētu ilgtspējai kopumā. IWater projekts veicina pāreju uz ilgtspējīgu risinājumu pielietošanu. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piedalās vairāku Interreg projektu realizācijā, šajā rakstā vari uzzināt vairāk par IWater projektu. 

Pavasarī atmostas daba, spīd saule un dzied putni. Apkārtējā vide liekas skaistāka pavasarī, bet kas mūsu apkārtni varētu padarīt vēl skaistāku? Tomēr iekļaujoša vide ir skaista vide!

Gaidot un svinot 20 gadus kopš Latvija iestājās ES, ir jāturpina atbalstīt sabiedrībā neaizsargātas grupas. Projektā ACCESSlife tika uzlaboti sociālie rehabilitācijas pakalpojumi un sociālās iekļaušanas pasākumi neaizsargātākajām sabiedrības grupām.

Projektā tika uzlabota infrastruktūra, iegādāts aprīkojums, organizētas dažādas terapijas aktivitātes, lai uzlabotu bērnu un pieaugušo ar invaliditāti sociālo rehabilitāciju un ārstēšanās apstākļus.

Lasis un zandarts ir tīru ūdeņu simbols, Latvijas un Lietuvas lepnums, kuru jācenšas saglabāt ciešā sadarbībā starp valstīm, lai šo zivju krājumi būtu zivsaimnieciski nozīmīgā stāvoklī, kas pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību.

Projekta SPPwelfare rezultātā būs ne tikai stiprināta uzsāktā institūta “BIOR” (Latvija) un Zivsaimniecības dienesta (Lietuva) sadarbība, bet arī panākti būtiski uzlabojumi lašu un zandartu pavairošanā un audzēšanā, nodrošināta kopīgu, vienotu risinājumu pielietošana kvalitatīvākai un ilgtspējīgākai dabisko zivju resursu atražošanai Nemūnas, Ventas upju baseinos un citās ūdenstilpēs, ka samazināta antropogēnā ietekme uz vidi.

Kaut gan ārā ir silts un saulains laiks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) vienmēr ir jābūt gataviem operatīvi novērtēt un reaģēt uz dažādām dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, tiek paaugstinātas dienestu spējas objektīvi reaģēt uz dažādām situācijām.

EMERG_TECH projektā VUGD sadarbojās ar Klaipēdas apgabala ugunsdzēsības un glābšanas pārvaldi, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas Kurzemes, Latgales, Rīgas, Zemgales un Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Panevēžas, Viļņas un Kauņas reģionu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbā. 

Ir svarīgi mazināt piesārņojuma nonākšanu gan virszemes, gan pazemes ūdeņos. Projekts GYPREG piedāvā samazināt lauksaimniecības fosfora slodzes, iestrādājot augsnē ģipsi. Ģipsis ir Latvijā plaši sastopams minerāls ar līdz šim maz pētītu potenciālu uzlabot augsnes spēju saistīt fosforu un tādējādi samazināt fosfora nonākšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

Pienākot pavasarim, aizdomājamies par dabu mums apkārt. Projektā BioFloat tiks palielināta bioloģiskā daudzveidība, piesaistot putnus un kukaiņus. Vai esi jau ievērojis, kā daba atdzīvojas pavasarī?

Projektā tiks uzlabota esošā pilsētvides ūdens ekosistēmu veselība, kā arī samazināts ūdenstilpēs esošais antropogēnais piesārņojums (mikroplastmasa, farmaceitiskās vielas, smagie metāli), izmantojot zaļās infrastruktūras elementus – peldošās salas. 

Vai esi kādreiz aizdomājies par atkritumu pielietošanu mākslā un amatniecībā? Projekta WasteArt ideja ir veicināt sabiedrības izpratni par atkritumu samazināšanu, to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mainīt cilvēku ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki.

Mūsdienās ir ļoti aktuāla nepieciešamība mazināt dabas piesārņojumu. Projekts GlassCircle palīdz stikla šķiedru ražotājiem samazināt stikla šķiedru pārpalikumu negatīvo ietekmi uz vidi, veicinot to izmantošanu. Lai mazinātu piesārņojumu, ir nepieciešams pāriet no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku, kas ir viens no projekta mērķiem.

Vai esi jau paspējis apmeklēt Dobeli? Pavasaris ir īstais laiks, lai pavadītu laiku ārā no mājām, tāpēc ir ļoti svarīgi kopt un atjaunot apkārtējo vidi. Projekta LandClean ietvaros laika periodā no 2018. līdz 2020.gadam tika atjaunota degradētā teritorija Dobeles pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā tika attīstīta kā atpūtas zona vietējiem iedzīvotājiem un viesiem!

Tendence apdzīvot piekrastes teritorijas Eiropā arvien pieaug, un  aprēķini liecina, ka vairāk nekā 200 miljoni Eiropas iedzīvotāju pastāvīgi uzturas līdz 50 km attālumā no jūras. Tā skaitā, pieaug vēlme pēc estētiskas atpūtas un kultūras pieredzes, kurā piekrastes ainaviskā dažādība tiek uztverta kā resurss tūrisma attīstībai. Lai saglabātu piekrastes vērtības, kuru dēļ cilvēki izvēlas tajā dzīvot un uzturēties, ir jāveido ilgtspējīga un integrēta pārvaldība piekrastē, kas veicinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu, kā arī atbalstītu līdzsvarotu attīstības risinājumu plānošanu, ieviešanu un saglabāšanu.

Projekts “Baltic Sea2Land” atbalsta daudzveidīgas un dzīvotspējīgas piekrastes attīstību ilgtermiņā Baltijas jūras reģionā, veicinot sadarbību starp dažādiem pārvaldības līmeņiem (no vietēja līdz starptautiskam), zilās ekonomikas sektoriem, vietējām kopienām un citām ieinteresētajām pusēm. 

Izlasi šo rakstu, lai uzzinātu, kā Latvijas Universitātei ir gājis projektu realizācijas uzsākšanā 2023. gadā.

Projekts GIFT veicinās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu un klimata pārmaiņu mazināšanu. InnoCom projektā tiks pilnveidota pārvaldes komunikācija ar uzņēmējiem, atbalstot MVU (mazos un vidējos uzņēmējus). RuralYouthFuture projektā tiks atbalstīti jaunieši un veicināta ilgtspējīga lauku attīstība. Distance Lab projektā tiks uzlabotas valsts un privāto organizāciju attālinātās darba prasmes un uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumi. SIRM projekts veicinās bēgļu, kas ir bijuši spiesti pamest savas mājas vajāšanas, bruņota konflikta, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu un citu apstākļu dēļ, sociāli-ekonomisko integrāciju.

Reach for Change Latvia ir projekta SocEntYouth vadošais partneris. Projekts ir pārrobežu apmācības iniciatīva “Sociālās uzņēmējdarbības akadēmija” -  praktiskās apmācības un atbalsts no pieredzējušiem sociālajiem uzņēmējiem, nozares ekspertiem un mentoriem, lai jauniešiem būtu iespēja attīstīt un īstenot savu biznesa ideju, un iegūt prasmes, kuras novērtēs visur.

Vai Tu zini, kā notiek ezeru attīrīšana? Ūdeņu eitrofikācija ir viens no lielākajiem vides aizsardzības izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā, ko galvenokārt veicina fosfora klātbūtne ūdeņos. Ezeros jau vēsturiski uzkrājies liels fosfora savienojumu daudzums, tāpēc virkne realizēto atveseļošanās pasākumu nesasniedz vēlamo rezultātu. Fosforu pieejamību iespējams ierobežot, pielietojot ALUM metodi, kuras efektivitāte un drošums tiks demonstrēts TRUST-ALUM projektā.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam Uzraudzības komiteja 2024.gada 6.-7.februārī Stokholmā, Zviedrijā atlasījusi 26 projektus finansējuma piešķiršanai.

Sabiedrībai novecojot nepieciešams mainīt izpratni par vecumdienām. Mūsdienās sabiedrība mēdz saskarties ar izaicinājumu panākt to, lai pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki būtu ekonomiski un sociāli aktīvāki.

Latvijas, Zviedrijas un Somijas partneri ir uzsākuši projektu “Silver Entrepreneurs”, kurā tiks veicināts uzņēmējdarbības gars senioros ar apmācību un simulāciju palīdzību. Projekts ilgs 30 mēnešus un tā ietvaros tiks apmācītas 80 personas, kuras attīstīs savas biznesa idejas un, iespējams, uzsāks pilnvērtīgu uzņēmējdarbību.

Darbaspēka novecošanās un trūkums ir izteikta problēma mūsdienu sabiedrībā, un “Silver Strategies” projekts piedāvā potenciālu risinājumu šiem izaicinājumiem. Projektā tiks uzlabotas pirmspensijas un pensijas vecuma (55+ gadi) personu iespējas darba tirgū. Lai to īstenotu, Silver Strategies ietvaros tiks izstrādāta antidiskriminācijas stratēģija Centrālā Baltijas jūras reģiona uzņēmumiem Latvijā, Igaunijā un Somijā, tādējādi uzlabojot nodarbinātības iespējas personām, kuras ir sasniegušas 55 gadu slieksni.

Potenciālie ieguvumi ir dažādi, kamēr “sudraba vecuma” grupas personām tiks uzlabotas iespējas darba tirgū, uzņēmumi iegūs uzticamus darbiniekus un viņu uzkrātās zināšanas. Turklāt sabiedrība kopumā iegūs no iekļaujošas pieejas, kas veicinās ekonomiku un bagātinās darbaspēku.

2023. gadā Latvijas Informāciju Tehnoloģiju klastera komanda ir iesaistījusies divu projektu realizācijā.

Projektā “INGOs" mazajiem un vidējajiem uzņēmumiem (MVU) tiks nodrošināti nepieciešamie instrumenti, lai tie varētu piedalīties iepirkumos un noslēgt līgumus ar starptautiskām nevalstiskām organizācijām. Projekta komanda piedalījās Eiropas Iepirkumu Forumā, kas norisinājās Ņujorkā, ASV, kurā ieguva ievērojamas zināšanas un kontaktus projekta realizācijai.

Projektā “ESCALTECH” tiks īstenota atbalsta programma, lai palīdzētu jaunajiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem paplašināt savu darbību jeb “scaleup”. Atbalsta programma ir vērsta uz tādiem tehnoloģiju sektora uzņēmumiem, kuri darbojas viedās ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, e-pārvaldes un viedās mobilitātes sfērās.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 2023. gadā ir iesaistījies 5 projektu realizācijā: LIVEABILITY, SATSDIFACTION, CITYAM, IMPETUS, MUSTBE.

Izlasi rakstu, lai uzzinātu vairāk par to, kā LIVEABILITY tiek veicināta efektīvu publisko pakalpojumu attīstība, kā SATSDIFACTION tiek izmantoti satelītdati un telpiskie dati reģionālās pārvaldības attīstībai, kā CITYAM tiks pilnveidota ilgtspējīga mobilitāte pilsētas gaisa telpai, kā IMPETUS tiks attīstīta vietējā līmeņa plānošanas politika attiecībā uz pagaidu izmantošanu un kā MUSTBE tiks nodrošināta lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai.

Ūdens resursi nav pašsaprotama parādība mūsu ikdienas gaitās. Jāatceras, ka kvalitatīvu un drošu ūdens resursu pieejamība pasaulē mazinās ik gadu, tādēļ jāatceras vienkāršas patiesības – bez ūdens nav dzīvības, bez kanalizācijas nav civilizācijas. 2023. gadā SIA “VNK serviss” ir iesaistījies 2 Baltijas jūras reģiona INTERREG projektos. Projektā “ReNutriWater”   tiks attīstīta ilgtspējīga  un racionāla ūdens resursu izmantošana, un projektā “NURSECOAST-II” tiks pilnveidota notekūdeņu attīrīšanas sistēmas piekrastes tūrisma teritorijās.

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu bioloģisko daudzveidību, mūsu pārtikas sistēma ir jānomaina pret sistēmu, kuras pamatā ir aprites ekonomikas principi. Projekta “Pārtikas aprite Baltijas valstīs (Circular FoodShift)” mērķis ir palīdzēt vietējām pašvaldībām mainīt pārtikas aprites modeļus, veicināt pārtikas atkritumu samazināšanos, parādīt kā var pagarināt produkta ražošanas ciklu, izmantojot radušos blakusproduktus jaunu produktu radīšanai.

Pašreizējais bēgļu vilnis no Ukrainas ir izaicinājums, jo īpaši Baltijas jūras reģiona valstīm. Tomēr to nevajadzētu uztvert kā slogu valstīm, bet jo drīzāk kā iespēju. Demogrāfisko pārmaiņu dēļ visas Baltijas jūras reģiona valstis sūdzas par milzīgu kvalificētu darbinieku trūkumu gandrīz visās nozarēs. Veiksmīga bēgļu integrācija darba tirgū ne tikai atslogo sociālās sistēmas, bet arī atgriež zināmu cieņu un perspektīvu cilvēkiem, kas ir spiesti pamest savas mājas. Efektīva bēgļu un imigrantu iekļaušana padara sabiedrību pēc būtības noturīgāku pret turpmākiem izaicinājumiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) projektā “Prosper BSR” jeb “Perspektīvas veicināšana potenciālajam darba spēkam Baltijas jūras reģionā” veicinās Ukrainas bēgļu integrāciju darba tirgū un uzņēmējdarbībā Baltijas jūras reģionā. 

Vai Tu zini, kā klimata pārmaiņas ietekmē pludmales un tūrismu Baltijas jūras piekrastē? Saulkrastu novada pašvaldība kā partneris piedalās projektā BEACH-SOS, kura laikā Saulkrastu novads būs kā izpētes objekts par klimata pārmaiņu ietekmi uz pludmalēm un tūrismu Baltijas jūras piekrastē.