Uzzini par projektu rezultātiem Latvijā

Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 posms gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākas Nidas ciemā Lietuvā un beidzas pie Tallinas ostas Igaunijā. Kopējais takas garums ir 1419 km, no kuriem 216 km ir Lietuvā, 581 km ir Latvijā un 622 km Igaunijā. Maršrutā ir iekļauti vairāk kā 600 dabas, vēstures un kultūras objekti un pieminekļi.

Eiropas Savienībā novecošanās ir aktuāls izaicinājums, 18% iedzīvotāju ir vecāki par 60 gadiem, un šis skaitlis turpina pieaugt. Lai veicinātu senioru dzīves kvalitāti un pielāgotu publiskās telpas, BaltSe@nioR 2.0 projekts apvienoja pašvaldības, universitātes, uzņēmumus un NVO, radot inovatīvus risinājumus, kas ļauj veidot senioriem draudzīgāku vidi.

Viļānos, Rēzeknes novadā tika īstenots URBACT programmas projekts “Brīvprātīgā darba pilsētas”. Sadarbības partneri bija no Portugāles, Slovākijas, Grieķijas un Kipras ar kopīgu mērķi - izveidot projektā iesaistīto pašvaldību un iedzīvotāju sadarbības modeli, pilnveidojot sabiedrības izpratni par to, kā brīvprātīgais darbs ir saistīts ar ilgtspējīgas attīstības sociālajiem aspektiem.

Inovāciju un izaugsmes kontekstā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pētniecības un tehnoloģiju organizāciju zināšanu un izgudrojumu pārnese un komercializēšana. Interreg Europe programmas projekta ecoRIS3 mērķis bija stiprināt stabilu mijiedarbību Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) ietvaros, veicināt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, kā arī uzlabot uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju.

Heritage projekta mērķis bija veicināt kultūras mantojuma tūrismu programmas teritorijā, restaurējot objektus un attīstot pārrobežu tūrisma risinājumus ar tūristu un apmeklētāju skaita pieauguma lielāko potenciālu. Savukārt, Heritage.lv projekta mērķis bija kapitalizēt un nostiprināt projekta Heritage rezultātus.

Interreg Latvijas-Lietuvas programmas projekta ESMIC mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgu, izmaksu efektīvu sistēmu plastmasas jūras atkritumu identificēšanai, monitoringam un pārvaldībai jūras vidē un piekrastē. Fizisko piekrastes robežu neesamība starp Latviju un Lietuvu nozīmē, ka vienā valstī veiktās darbības var ietekmēt otru.

Latvijas rudens ainava pārsteidz ar košām krāsām, dzestrām pastaigām un unikālām vietām, kuras var iepazīt gan dabas mīļotāji, gan vēstures entuziasti. Šeit apkopoti pieci rudens izbraucienu galamērķi, kurus vērts apmeklēt brīvdienās. Vai zinājāt, ka visas šīs apskates vietas ir atjaunotas, labiekārtotas vai attīstītas ar Interreg pārrobežu sadarbības programmu atbalstu?

Projekta mērķis bija attīstīt un popularizēt Baltijas jūras reģionu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma gala mērķi, fokusējoties uz jūras taimiņu kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma produktu, attīstot ilgtspējīgas un efektīvas apsaimniekošanas vadības metodes. No Latvijas puses projektu pārstāvēja Kurzemes plānošanas reģions, Ventspils novada pašvaldība un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.

URBACT programmas projekts DIGI-INCLUSION ir vērsts uz sociālās atstumtības mazināšanu un digitālās iekļaušanas veicināšanu, sniedzot piekļuvi tehnoloģijām un nodrošinot cilvēkiem iespēju attīstīt nepieciešamās prasmes. Svarīgi uzsvērt, ka šo projektu Latvijā vada Jelgavas novada pašvaldība, kas jau ceturto reizi piedalās Urbact programmas ietvaros īstenoto projektu vadībā.

Lai cīnītos ar kvalificētu amatnieku un restaurācijas meistaru trūkumu Latvijā, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskolā tika izveidots Restauratoru nams. Tas tika radīts projekta Initiation of WEBT ietvaros, kura mērķis bija uzlabot restaurācijas prasmes topošajiem un esošajiem būvniecības un restaurācijas speciālistiem Zemgalē un Paņevežā, palielinot viņu konkurētspēju darba tirgū.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekts SMART E67 ir starp 25 finālistiem Eiropas Savienības mēroga projektu izcilības konkursā RegioStars Awards 2024. Projekts bija vērsts uz pasažieru un kravas pārvadājumu efektivitātes un drošības palielināšanu, ieviešot inteliģentas transporta sistēmas (ITS) galvenajā transporta koridorā E67 Igaunijā un Latvijā.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam (programma) Uzraudzības komiteja 2024.gada 11.septembrī atlasījusi 40 projektu idejas pilna projekta pieteikuma sagatavošanai ceturtā projektu konkursa otrajā fāzē. Projektu idejas atlasītas uzņēmējdarbības, vides, nodarbinātības un publisko pakalpojumu jomās.

Notiek diskusijas par Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027.gada. Interreg programmu Vadošās iestādes pēc Eiropas Komisijas aicinājuma ir izveidojušas aptaujas, lai uzzinātu, kas Interreg programmās darbojas labi, ko varētu uzlabot un jaunu ieviest. Aicinām arī Jūs iesaistīties un dalīties savās domās un vēlmēs par Interreg nākotni, aizpildot tiešsaistes aptaujas! 

Interreg programmām ir bijusi nozīmīga loma starptautiskās sadarbības veicināšanā pēdējo 20 gadu laikā. Šajā rakstā uzzināsiet par Interreg programmu 20 gadu pieredzi un sasniegumiem Latvijā, tiks izceltas galvenās Interreg vērtības un nākotnes ieceres.

No 26. maija līdz 2. jūnijam Latvijā, Igaunijā un Somijā norisinājās pirmā Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projekta LEF Network Azerbaijan ienākošā tirdzniecības misija, kas piesaistīja uzņēmumus no Azerbaidžānas un Centrālās Baltijas reģiona.

Pēdējo 20 gadu laikā, kopš esam Eiropas Savienībā, Latvijas partneri, sadarbojoties ar kaimiņvalstu un Eiropas reģioniem, ir paveikuši daudz. Šajā rakstā aplūkosim galvenos sasniegumus, kas tika paveikti Interreg projektu laikā, lai stiprinātu un attīstītu uzņēmējdarbību dažādās nozarēs.

Ar prieku informējam, ka ir apstiprināts 21 jauns projekts, kas saņems finansējumu no Interreg Igaunijas-Latvijas programmas! Tiks ieviestas vietējo kopienu iniciatīvas, veicināta abu valstu uzņēmēju spēja ieviest inovācijas, atbalstītas iekļaujoša tūrisma iespējas, saglabāta bioloģiskā daudzveidība.

Notiek diskusijas par Kohēzijas politikas nākotni pēc 2027.gada. Interreg programmu Vadošās iestādes pēc Eiropas Komisijas aicinājuma ir izveidojušas aptaujas, lai uzzinātu, kas Interreg programmās darbojas labi, ko varētu uzlabot un jaunu ieviest. Aicinām arī Jūs iesaistīties un dalīties savās domās un vēlmēs par Interreg nākotni, aizpildot tiešsaistes aptaujas! 

Vai esat aizdomājušies par savu dzīvi pēc 10, 20, 30 gadiem? Par to, kādā mājoklī dzīvosiet, kā pārvietosieties un kādu enerģiju izmantosiet? Tehnoloģiju attīstība ir strauja, un mēs varam tikai iztēloties daudzveidīgās inovācijas, kas mūs sagaida. Tomēr ir skaidrs, ka izmantotie risinājumi būs ar minimālu vai pat nulles oglekļa pēdu, tādējādi samazinot mūsu ietekmi uz klimatu. Šobrīd viens Eiropas iedzīvotājs rada apmēram 7 tonnas oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju gadā. Līdz 2050.gadam šis skaitlis ir jāsamazina līdz nullei vai jākompensē ar oglekļa piesaisti. Šādu mērķi ir iespējams sasniegt tikai ar būtiskām izmaiņām mūsu ikdienas paradumos un labu izpratni par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu.

Cik bieži Tu pavadi laiku pie ezera?

Ir ļoti svarīgi saglabāt ekoloģisko kvalitāti un bioloģisko daudzveidību ezeros. Projektā TRUST ALUM turpinās darbi pie ūdens kvalitātes uzlabošanas, lai tiktu paaugstināta ūdens dzidrība un skābekļa saturs.

Ir svarīgi veicināt pāreju uz atjaunojamu enerģiju. Projektā “Co2mmunity” un tā turpinājumā “Energize Co2mmunity”, kas tika īstenots laikā no 2017.gada oktobra līdz 2021.gada jūnijam, tika uzlabota sabiedrības izpratne un zināšanas par enerģijas kopienu projektiem un tika veicināta iedzīvotāju brīvprātīgā partnerības izveide, lai ražotu atjaunojamo enerģiju pašpatēriņam.

Pavasaris neviemēr ir saulains, tomēr pavasarī ir arī apmākušās un lietainas dienas, bet vai lietainās dienās esi aizdomājies par lietusūdens pārvaldību? Lietus notekūdeņu novadīšanas sistēma ir būtisks priekšnoteikums pilsētu teritoriju attīstībai, kā arī pilsētu ilgtspējai kopumā. IWater projekts veicina pāreju uz ilgtspējīgu risinājumu pielietošanu. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piedalās vairāku Interreg projektu realizācijā, šajā rakstā vari uzzināt vairāk par IWater projektu. 

Pavasarī atmostas daba, spīd saule un dzied putni. Apkārtējā vide liekas skaistāka pavasarī, bet kas mūsu apkārtni varētu padarīt vēl skaistāku? Tomēr iekļaujoša vide ir skaista vide!

Gaidot un svinot 20 gadus kopš Latvija iestājās ES, ir jāturpina atbalstīt sabiedrībā neaizsargātas grupas. Projektā ACCESSlife tika uzlaboti sociālie rehabilitācijas pakalpojumi un sociālās iekļaušanas pasākumi neaizsargātākajām sabiedrības grupām.

Projektā tika uzlabota infrastruktūra, iegādāts aprīkojums, organizētas dažādas terapijas aktivitātes, lai uzlabotu bērnu un pieaugušo ar invaliditāti sociālo rehabilitāciju un ārstēšanās apstākļus.

Lasis un zandarts ir tīru ūdeņu simbols, Latvijas un Lietuvas lepnums, kuru jācenšas saglabāt ciešā sadarbībā starp valstīm, lai šo zivju krājumi būtu zivsaimnieciski nozīmīgā stāvoklī, kas pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību.

Projekta SPPwelfare rezultātā būs ne tikai stiprināta uzsāktā institūta “BIOR” (Latvija) un Zivsaimniecības dienesta (Lietuva) sadarbība, bet arī panākti būtiski uzlabojumi lašu un zandartu pavairošanā un audzēšanā, nodrošināta kopīgu, vienotu risinājumu pielietošana kvalitatīvākai un ilgtspējīgākai dabisko zivju resursu atražošanai Nemūnas, Ventas upju baseinos un citās ūdenstilpēs, ka samazināta antropogēnā ietekme uz vidi.

Kaut gan ārā ir silts un saulains laiks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) vienmēr ir jābūt gataviem operatīvi novērtēt un reaģēt uz dažādām dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Ieviešot jaunas tehnoloģijas, tiek paaugstinātas dienestu spējas objektīvi reaģēt uz dažādām situācijām.

EMERG_TECH projektā VUGD sadarbojās ar Klaipēdas apgabala ugunsdzēsības un glābšanas pārvaldi, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas Kurzemes, Latgales, Rīgas, Zemgales un Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Panevēžas, Viļņas un Kauņas reģionu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbā. 

Ir svarīgi mazināt piesārņojuma nonākšanu gan virszemes, gan pazemes ūdeņos. Projekts GYPREG piedāvā samazināt lauksaimniecības fosfora slodzes, iestrādājot augsnē ģipsi. Ģipsis ir Latvijā plaši sastopams minerāls ar līdz šim maz pētītu potenciālu uzlabot augsnes spēju saistīt fosforu un tādējādi samazināt fosfora nonākšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

Pienākot pavasarim, aizdomājamies par dabu mums apkārt. Projektā BioFloat tiks palielināta bioloģiskā daudzveidība, piesaistot putnus un kukaiņus. Vai esi jau ievērojis, kā daba atdzīvojas pavasarī?

Projektā tiks uzlabota esošā pilsētvides ūdens ekosistēmu veselība, kā arī samazināts ūdenstilpēs esošais antropogēnais piesārņojums (mikroplastmasa, farmaceitiskās vielas, smagie metāli), izmantojot zaļās infrastruktūras elementus – peldošās salas. 

Vai esi kādreiz aizdomājies par atkritumu pielietošanu mākslā un amatniecībā? Projekta WasteArt ideja ir veicināt sabiedrības izpratni par atkritumu samazināšanu, to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī mainīt cilvēku ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki.

Mūsdienās ir ļoti aktuāla nepieciešamība mazināt dabas piesārņojumu. Projekts GlassCircle palīdz stikla šķiedru ražotājiem samazināt stikla šķiedru pārpalikumu negatīvo ietekmi uz vidi, veicinot to izmantošanu. Lai mazinātu piesārņojumu, ir nepieciešams pāriet no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku, kas ir viens no projekta mērķiem.

Vai esi jau paspējis apmeklēt Dobeli? Pavasaris ir īstais laiks, lai pavadītu laiku ārā no mājām, tāpēc ir ļoti svarīgi kopt un atjaunot apkārtējo vidi. Projekta LandClean ietvaros laika periodā no 2018. līdz 2020.gadam tika atjaunota degradētā teritorija Dobeles pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā tika attīstīta kā atpūtas zona vietējiem iedzīvotājiem un viesiem!